Ēģiptes sapnis: Piedzīvojumu pilna nedēļa ar vecāko meitu Madaru Jungle Park Neverland kūrortā
Mēdz teikt, ka bērni aug ātri – vienā brīdī viņi lūdz palīdzēt sasiet kurpju auklas, bet nākamajā jau stāv uz sliekšņa, gatavi doties pasaulē. Tāpēc es nolēmu, ka pienācis laiks veltīt nedēļu tikai manai vecākajai meitai Madarai – nedēļu, kurā viņa būtu vienīgā galvenā varone. Un tā mēs divatā devāmies uz Ēģipti – uz saules pielieto Hurghadu, kur mūs gaidīja piedzīvojumiem bagāta atpūta Pikalbatros Jungle Park Neverland kūrortā.
Ceļojuma sākums – pirmās rindas privilēģija
Jau lidostā mūs sagaidīja mazs, bet patīkams pārsteigums – gan turp, gan atpakaļceļā mums tika piešķirtas vietas pirmajā rindā. Tas nozīmēja ne tikai lielāku plašumu kājām, bet arī ērtāku un mierīgāku lidojumu. Tā bija zīme – šis ceļojums būs īpašs!
Pēc nolaišanās Hurghadā mūs pārņēma siltuma vilnis un sajūta, ka esam nonākušas citā pasaulē. No pilsētas burzmas devāmies tieši uz Pikalbatros Jungle Park Neverland – kūrortu, kas solīja kļūt par mūsu mazajām paradīzes mājām uz nākamajām septiņām naktīm.
Bērnu sapņu valstība – bet ne bez pārsteigumiem
Ierodoties viesnīcā, uzreiz sapratām – šī vieta ir kā radīta bērniem. Ūdens slidkalniņi, baseini, atrakciju parki, gardēžu cienīgi ēdieni – viss likās kā no pasakas. Taču mūsu sākotnējā istaba – ne tik ļoti. Tā bija otrajā stāvā, ar kopēju gultu un skatu uz… sienu. Tas nebija tas, ko biju iedomājies, tāpēc nolēmām rīkoties.
Drīz vien ar minimālu piemaksu mums tika piešķirts bungalo ar privātu baseinu. Un tajā brīdī ceļojums ieguva jaunu nokrāsu – rīti sākās ar peldi tieši no mūsu terases, dienas piepildīja smiekli un saules pielietas stundas, un vakaros varējām kopā baudīt klusumu, kas iespējams tikai vietās, kur jūties kā mājās.
Saules pielietā Orange Bay un pirmā tikšanās ar Sarkano jūru
Ceļojuma kulminācija neapšaubāmi bija ekskursija uz Orange Bay salu. Šī diena bija piepildīta ar piedzīvojumiem – laivas šūpošanās, siltie jūras vēji un, protams, zilie ūdeņi, kas šķita gluži kā no pastkartes.
Bet vislielākais notikums bija Madaras pirmais snorkelēšanas mēģinājums. Sākumā viņa mazliet vilcinājās – tomēr tas bija kas pilnīgi jauns. Bet, tiklīdz viņa iemēģināja masku un skatienam pavērās zemūdens pasaule – viss mainījās. Krāsainās zivis, koraļļu dārzi un sajūta, ka esi daļa no kādas citas, burvīgas pasaules – tā bija pieredze, ko viņa neaizmirsīs. Un es – vēl jo mazāk, jo redzēt viņas sajūsmu bija dārgāk par jebkuru dāvanu.
Ceļojums, kas paliks sirdī
Septiņas naktis paskrēja ātri. Madara baudīja nedalītu uzmanību, bet es baudīju viņas prieku. Un, lai arī mēs abi pilnībā izbaudījām šo īpašo laiku, tieši pēdējās dienas atklāja kaut ko vēl vērtīgāku. Viņa sāka ilgoties pēc mājām – pēc māsas un mammas. Tieši tāds bija viens no šī ceļojuma mērķiem – lai viņa novērtētu to, kas viņai ir, un es – novērtētu katru brīdi kopā ar viņu.
Atgriežoties mājās, es sapratu – šis nebija tikai ceļojums uz Ēģipti. Tas bija ceļojums viens otram tuvāk. Un, ja kādreiz dzīves skrējienā liksies, ka bērni aug pārāk ātri, es atcerēšos šo nedēļu – nedēļu, kad laiks piederēja tikai mums diviem.